Ja slimojat ar kādu hronisku slimību, jūs noteikti esat dzirdējis daudz ieteikumu par dažādām terapijām un brīnumlīdzekļiem no cilvēkiem bez atbilstošas kvalifikācijas. Iespējams, arī jums ir bijusi sajūta, ka jūsu slimība tiek noniecināta, jo tik daudz cilvēku to neuztver nopietni.
Panākt to, lai cilvēki saprastu, ko jūs piedzīvojat, var būt grūti, īpaši tad, ja sarunu biedram ir jau izveidojies kāds priekšstats par to, ko mēģināt izskaidrot.
Cilvēki, kuri neslimo ar kādu hronisku slimību, bieži neiedomāsies, cik slikti var justies cilvēki, kas ar tādām slimo.
Migrēna nav tikai galvassāpes.
Man nav vienkārši jāpasēž tumšā telpā dažas stundas.
Un arī miegs nepalīdz.
Esmu saņēmusi tik daudz komentāru par to, kā man vajadzētu rīkoties laikā, kad šķiet, ka smadzenes cenšas izlauzties no galvaskausa un es pat nespēju atvērt acis. Tas vienkārši nav vajadzīgs. Dzīve ar migrēnu nogurdina. Kad ir sākusies lēkme, neatkarīgi no tā, cik ļoti es cenšos turpināt dienas aktivitātes, es to vienkārši nespēju. Migrēna mani pārņem savā varā.
Man ir ļoti paveicies, ka mani ģimenes locekļi un draugi saprot, cik smaga var būt migrēnas lēkme. Viņi neapšauba soļus, kas man jāsper, lai pēc iespējas uzlabotu pašsajūtu un panāktu sāpju norimšanu.
Lēkme var uzrasties nez no kurienes, bieži vien dienā, kad esmu daudz ko ieplānojusi un man ir daudz darāmā. Šķiet, ka slimība zina, kad esmu aizņemta un cenšas man nozagt šīs stundas. Ja man migrēnas dēļ nākas atcelt kopā ar tuviniekiem ieplānoto, viņi saprot, un mēs vienojamies par citu laiku. Tieši tā arī notika šonedēļ. Man bija ieplānotas pusdienas kopā ar draudzeni, bet es pamodos, un mana galva pulsēja. Es patiešām gribēju viņu satikt, jo mēs nebijām tikušās vairākus mēnešus, bet viņa saprata, ka es nejūtos labi. Tā vietā viņa atnāca mani apciemot pēc dažām dienām, un es to tiešām novērtēju.
Centies paturēt šādus cilvēkus savā dzīvē, jo tie, kuri pastāvīgi apšauba jūsu slimības izpausmes, padara situāciju tikai grūtāku.
Dažiem cilvēkiem ir pieredze, ka migrēnu nopietni neuztver ne tikai draugi un ģimenes locekļi, bet arī daži medicīnas speciālisti. Pagāja desmit gadu, līdz manas migrēnas lēkmes ārsts sāka ārstēt pietiekami efektīvi. Esmu bijusi neskaitāmās vizītēs, darījusi visu, kas man likts, mainījusi uzturu, nodarbojusies ar fiziskām aktivitātēm, pārtraukusi lietot kofeīnu u. c., bet migrēnas lēkmes vienalga turpinājās.
Galvassāpes ir bijušas tik stipras, ka manai mammai trīs reizes ir nācies izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. Es atceros, ka esmu gulējusi slimnīcas uzņemšanas nodaļā uz krēsliem ar saulesbrillēm un aizvērtām acīm un raudājusi, jo galvassāpes ir bijušas pārāk stipras.
Kad pāris reižu man nācās izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsts nosūtīja mani pie neirologa, kurš nekavējoties sāka ārstēšanu.
Pēc visiem tiem gadiem, kad mana slimība netika pienācīgi novērtēta, es neloloju lielas cerības, tādēļ nespēju aprakstīt, kādu atvieglojumu izjutu. Es pat apskāvu konsultantu, pirms izgāju no viņa kabineta.
Ja tuvie cilvēki jūs neatbalsta slimības dēļ vai jums šķiet, ka viņi to nesaprot, lai jums palīdzētu, es sniegšu dažus praksē pārbaudītus padomus, kas varētu palīdzēt saskarsmē ar šādiem cilvēkiem.
Ir grūti, ja slimojat un jūtat, ka cilvēki, kuriem vajadzētu jūs mīlēt un atbalstīt, to nedara. Diemžēl ne visi sapratīs, taču tas nedrīkst jūs atturēt lūgt palīdzību.
NPS-LV-NP-00027 2021. gada aprīlis