Migrēna ir ļoti izplatīta iedzimta slimība, kas skar vairāk nekā miljardu cilvēku visā pasaulē- katru piekto sievieti, katru sešpadsmito vīrieti un katru vienpadsmito bērnu. Kopumā katrā ceturtajā ģimenē kādam ir migrēna. Šīs slimības izplatību Igaunijā rūpīgi izpētījusi Dr. Kati Braščinska (Kati Braschinsky), kura savā promocijas darbā konstatē, ka 18 % vietējo pieaugušo iedzīvotāju ir migrēna.

Kā pazīt migrēnas sāpes?
Daudziem cilvēkiem, kuri cieš no galvassāpēm, rodas jautājums, kā atšķirt migrēnas sāpes no citām galvassāpēm.

Saspringuma izraisītām galvassāpēm un migrēnai var būt diezgan daudz līdzīga, piemēram, galvassāpju ilgums, lokalizācija un pat raksturs. Tomēr īpašie migrēnas simptomi ir jutība pret gaismu, slikta dūša un sāpju pastiprināšanās parasto fizisko aktivitāšu laikā. Ja parādās ir kaut vai divi no šiem simptomiem, ļoti iespējams, ka tā ir migrēna.

Vairumā gadījumu migrēnas sāpēm nav cita cēloņa kā tikai pati migrēna. Taču, ja šīs sāpes pavada drudzis, svara zudums vai netipiska aura, tad sāpēm var būt tā sauktais nemigrēnas cēlonis (piemēram, insults, audzējs, meningīts u. c.).

Daudzveidīgā migrēna
Cilvēku izpratne par migrēnu ir nepārtraukti uzlabojusies, taču joprojām ir grūti pašam to diagnosticēt. Proti, migrēnai ir arī tādi simptomi, kurus cilvēks pats ar šo slimību var nesaistīt vispār. Tādējādi migrēnas lēkme var izpausties ar kakla sāpēm vai dīvainu smaku (visbiežāk dūmu smakas) sajušanu. Dažiem cilvēkiem migrēnas lēkmes laikā rodas drebuļi, daži sāk svīst un ir arī reibonis.

Alodīnija arī var būt migrēnas simptoms, šajā gadījumā sāpes izraisa pavisam parasti pieskārieni, piemēram, matu ķemmēšana vai zobu tīrīšana. Zīdaiņiem kolikas arī var būt pirmā migrēnas izpausme.

Iemesli, kuru dēļ lēkmes kļūst biežākas
Piemēram, pārmērīga pretsāpju līdzekļu lietošana, depresija, astma, liekais svars un hroniskas sāpes veicina migrēnas attīstību, jo migrēna nesaprot, ka pretsāpju zāles tiek lietotas citu iemeslu dēļ.

Viens no migrēnas saasinātājiem var būt COVID-19, kas ir būtiski ietekmējis daudzu migrēnas slimnieku dzīvi. Ja cilvēkam pirms saslimšanas ar koronavīrusu ir bijušas, piemēram, viena vai divas lēkmes mēnesī, pēc atveseļošanās lēkmju skaits var sasniegt jau desmit līdz piecpadsmit mēnesī. Tādējādi, ciešot no COVID-19, palielinās risks, ka epizodiska migrēna, t. i., ar retām lēkmēm, kļūst hroniska, t. i., sāpes būs jūtamas gandrīz katru dienu.

Atslēgas vārdi ir agrīna diagnostika un profilaktiska ārstēšana
Migrēnas lēkmes laikā izdalās liels daudzums ar kalcitonīna gēnu saistītā peptīda (CGRP), izraisot asinsvadu paplašināšanos, sterilu smadzeņu apvalka iekaisumu un sāpju pārnešanu, padarot jebkuras kustības sāpīgas. Tādējādi migrēnas lēkme novērš cilvēka uzmanību no viņa parastās dzīves, neļaujot neko darīt.

Hroniska migrēna ietekmē dzīves kvalitāti daudz vairāk nekā epizodiskas migrēnas lēkmes. Turklāt hronisku migrēnu ir arī grūtāk ārstēt. Tāpēc ir svarīgi sākt ārstēt migrēnu, kad tā vēl ir epizodiska, lai nepieļautu, ka tā kļūst hroniska. Ir konstatēts, ka adekvāta profilakse veicina efektīvāku migrēnas lēkmju ārstēšanu..

Protams, pirms jebkuras slimības ārstēšanas ir jānosaka pareiza diagnoze. Tomēr lielākā daļa cilvēku, kas cieš no migrēnas, pat nav vērsušies pie ārsta, lai diagnosticētu slimību. Tāpēc ar migrēnu sirgstoša cilvēka dzīves kvalitāte var uzlaboties tikai pēc tam, kad viņš veicina efektīvāku migrēnas lēkmju ārstēšanu.

Ir efektīvi risinājumi
Par laimi, mūsdienās migrēnas ārstēšanas līdzekļu arsenāls ir diezgan daudzpusīgs un to klāsts nepārtraukti paplašinās.

Tagad migrēnas profilaksei ir pieejamas vairākas monoklonālās antivielas, kas bloķē CGRP un tādējādi efektīvi novērš migrēnas sāpju rašanos. Šīs zāles jālieto tikai reizi mēnesī vai reizi ceturksnī, un to blaknes ir minimālas.

Vēl nesen pret akūtu migrēnu lietoja tikai triptānus, bet tagad šim zāļu klāstam pievienoti arī gepanti un ditāni. Diemžēl šīs divas medikamentu grupas Eiropā vēl nav pieejamas, bet ir sagaidāmas tuvākajā nākotnē.

Tāpēc ikviens cilvēks, kas cieš no migrēnas, var būt drošs, ka, sadarbojoties ar speciālistiem, tiks rasts viņam piemērotākais ārstēšanas plāns. Un, kā jau minēts, jo agrāk ārsts konstatē migrēnu un sāk ārstēšanu, jo labāks ir ārstēšanas rezultāts.

Galvassāpes tiek ārstētas holistiski, tāpēc pacienta galvassāpju ārstēšanā nepieciešamības gadījumā ir iesaistīta speciālistu komanda, kurā bez neirologa ietilpst arī, piemēram, miega ārsts, fizioterapeits, klīniskais psihologs un citi speciālisti.

Teva zāles palīdz vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Mēs zinām, ka aiz katra pacienta slēpjas viņa personīgais stāsts. Dažādie gadījumi iedvesmo mūs meklēt risinājumus, kas palīdzētu slimniekiem tikt galā ar savām veselības problēmām. Mēs zinām arī, ka hroniskas slimības skar slimniekus dažādās pakāpēs. Tāpēc izveidojām sadaļu „Rūpes par veselību”. Šeit jūs varat atrast nepieciešamo informāciju par hroniskām slimībām, pacientu stāstus un daudz ko citu. Tajā ir arī noderīgi padomi veselības problēmu novēršanai un slimību apkarošanai.

Plašāku informāciju par migrēnu un citām hroniskām slimībām varat atrast https://www.teva.lv/lv/latvia/rupes-par-veselibu/vietnē