Man migrēna ir jau vairāk nekā divdesmit gadus. Šajā laikā esmu strādājusi dažādus darbus un satikusi daudz dažādu cilvēku. Daļa saprot un pieņem to, kā slimība var ietekmēt manu dzīvi un darba spējas, bet citi to nesaprot.

Es saku „nesaprot”, bet reizēm šķiet, ka viņi patiesībā nevēlas saprast. Ir viegli teikt „Tās ir tikai galvassāpes!” vai „Nepārspīlē, mums katram reizēm sāp galva.” Tā parasti notiek, jo cilvēki nevēlas uzzināt, kā migrēna patiesībā ietekmē manu dzīvi. Viņi negrib dzirdēt, ka galvassāpes ir tikai viens no daudziem simptomiem migrēnas lēkmes laikā. 

Daudz vieglāk ir pateikt, ka tās ir tikai galvassāpes un ka es pārspīlēju vai sliktākā gadījumā esmu slinka un nevēlos strādāt. Diemžēl savas dzīves laikā to esmu dzirdējusi vairākkārt.

Migrēnas stigmatizācija ir aktuāla problēma

Es melotu, ja teiktu, ka visu par sevi dzirdēto varu viegli aizmirst. Tā nav. Teiktais paliek atmiņā un sāpina. Mans darbs mani aizrauj un es lepojos, ka esmu centīgs, tāpēc ir ļoti nepatīkami dzirdēt tādas piezīmes. Vēl grūtāk ir pieņemt to, ka neesmu vienīgā, kas to piedzīvo. 

Gadu gaitā man ir bijušas ar migrēnu saistītas problēmas darba vidē. Viens gadījums bija īpaši smags, un man bija jāaiziet no darba. (Iemesli bija vairāki, bet sapratnes trūkums par migrēnu, ar ko saskāros, noteikti bija galvenais.) 

Līdztekus migrēnai man ir hroniskas ikdienas galvassāpes, tāpēc man galva sāp gandrīz katru dienu, bet es vienkārši turpinu strādāt. Mēnesī man ir aptuveni 2–4 migrēnas lēkmes, un tajās dienās reizēm nespēju strādāt. Hormoni manā gadījumā ir ĻOTI nozīmīgs faktors, un es zinu, ka menstruāciju laikā man var sākties migrēnas lēkmes, tāpēc lūdzu savam darba devējam plānot brīvdienas šajā laikā, lai man nebūtu pēkšņi jāziņo, ka neieradīšos darbā. Ar to nepietika. 

Mani uzskatīja par „pārspīlētāju” un „mūžīgi slimo”. Atceros, ka ar lielām bailēm devos pie savas vadītājas, jo viņa mēdza teikt: „Lūk, nāk Siara ar savām galvassāpēm.” Viņa pārliecināja manus kolēģus, ka nespēju sadarboties vai nevēlos strādāt. Es aizgāju, jo nespēju paciest pastāvīgo negatīvo attieksmi un nevēlēšanos izprast manu slimību. 

Sajūta, ka man jāaiziet no darba, bija smaga, un man bija vajadzīgs ilgs laiks, lai to pārvarētu. Manuprāt, ir būtiski, ka cilvēki ar migrēnu turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tāpēc tobrīd man šķita, ka esmu cietusi sakāvi. 

Man paveicās, kad atradu darbu vietā, kur mans vadītājs un kolēģi izprot un pieņem manu slimību. 

Nepārprotiet – tam vajadzēja laiku, un tas ne vienmēr bija viegli. Es veltīju daudz laika saviem kolēģiem un vadītājam, stāstot par migrēnu un dažādajiem veidiem, kā tā var ietekmēt manu dzīvi. Laimīgā kārtā man ir lieliski kolēģi, kuri savām acīm redzēja, kas ar mani notiek lēkmes laikā un ka es tobrīd nespēju strādāt.

Man palīdz arī tas, ka manai kolēģei ir migrēna, jo mēs turamies kopā un viena otru atbalstām, kad tas nepieciešams. Viņa man sniedz nozīmīgu atbalstu, jo pati ir pieredzējusi, kāda patiesībā ir šī slimība, un man šķiet, ka šāds izpratnes līmenis ir ļoti būtisks.

Kāpēc ir svarīgi vairot izpratni par migrēnu

Par laimi, gadu gaitā situācija ir nedaudz uzlabojusies un informācijas par šo slimību noteikti ir vairāk.

Kad pirms divdesmit gadiem man pirmoreiz noteica diagnozi, bija pieejams tik maz informācijas, ka pat man bija grūti izprast savu slimību. Es jutos vientuļa, un šķita, ka man vienīgajai ir šādi sarežģīti simptomi.

Tāpēc es priecājos, ka ir tādas kampaņas kā Migrēnas izpratnes nedēļa. Tā palīdz izprast šo slimību un tās daudzās komplikācijas. Šīs nedēļas laikā tiek sniegta informācija, padomi un atbalsts cilvēkiem ar migrēnu, kā arī tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par šo sarežģīto slimību. Tik daudz cilvēku dažādos veidos cieš no migrēnas, tāpēc ir briesmīgi iedomāties, ka cilvēku izpratnes trūkums kļūst par papildu slogu.

Es ceru, ka, jo vairāk cilvēki stāstīs, kā migrēna ietekmē viņu dzīvi, jo vairāk cilvēku sapratīs, ka migrēna nav tikai galvassāpes. Mani simptomi ir galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana un jutīgums pret spožu gaismu un troksni. Reizēm migrēnas lēkme var ilgt divas dienas, un šajā laikā es nespēju izkāpt no gultas. Tā ietekmē ne tikai manu profesionālo dzīvi, bet arī manu personīgo un ģimenes dzīvi. Es zinu, ka vairāki citi simptomi dažādos veidos ietekmē cilvēku dzīves, tāpēc aicinu izglītot iespējami daudz cilvēku par migrēnas dažādajām izpausmēm. Es ceru, ka tas nākotnē veicinās izpratni un iecietību pret tiem, kuri cieš no migrēnas.

NPS-EE-NP-00110