Manas migrēnas sāpes ir pastāvīgas, kas nozīmē, ka tās nekad nepāriet, pat ne uz minūti. Par spīti sāpēm, man ir jāstrādā, lai sevi uzturētu.

Šo problēmu nav iespējams nekādā veidā noslēpt. Strādāšana ar pastāvīgām sāpēm ir cīņa, un tā nekad nav viegla. Tā liek man sevi izvērtēt, uztraukties par savu veiktspēju, kā arī uzdot sev jautājumu, vai kļūdu pieļaušanā vainīga esmu es vai manas sāpes.

Daudzu gadu pieredze, strādājot ar pastāvīgām migrēnas sāpēm, ir ļāvusi man nonākt pie dažām ļoti vērtīgām atziņām.

Sāciet dienu pareizi

Mana “strādāšana ar migrēnu” pieredze nesākas brīdī, kad ierodos darbā. Tā sākas līdz ar pamošanos.

Rīta cēliens man ir visgrūtākais dzīves posms. Kaut arī pamosties no rīta ir grūti ikvienam cilvēkam, pamošanās, kad jums ir spēcīgas migrēnas sāpes un sajūta, ka galva sver 15 kilogramus, ir ļoti apgrūtinoša. Bieži vien tas ir neiespējami. Tas nozīmē, ka katru rītu, pirms izkāpju no gultas, esmu jau sākusi sevi sagatavot.

Katru dienu es šaubos, vai spēšu to izdarīt. Vai es spēšu pacelt savu galvu? Vai es spēšu nomazgāties dušā? Vai es spēšu apģērbties?

Dažreiz atbilde ir “nē”. Bet lielākoties es sev iegalvoju, ka atbilde ir “jā”.

Izskaties labi, jūties labi

Tiklīdz esmu izkāpusi no gultas, pat ja jūtos nelāgi, man ir svarīgi sagatavoties un doties uz darbu. Tas nozīmē, ka man ir jāizmazgā un jāizžāvē mati, jāuzklāj grims, un jāizvēlas apģērbs, kurā es jūtos pārliecinoša. Diemžēl tas viss prasa enerģiju un pūles.

Ilgu laiku sāpes bija tik spēcīgas, ka tās neļāva man pat uz mirkli atgūt enerģiju, lai es spētu parūpēties par savu izskatu. Šajā laikā bija ļoti daudz dienu, kad es ļāvu sāpēm uzvarēt. Es ierados darbā ar taukainiem matiem zirgastē un ērtā apģērbā, it kā es būtu padevusies, pirms diena ir sākusies.

Šodien tās pūles, ko veltu savam izskatam, ir daļa no tā, kas palīdz man justies kārtībā un sagatavotai. Tas nozīmē, ka es spēju ierasties darbā katru dienu un būt gatava gaidāmajiem notikumiem. Tas ir liels solis uz priekšu.

Nosakiet prioritātes darāmo darbu sarakstā

Katru rītu es pārskatu savu garo darāmo darbu sarakstu un uz līmlapiņas uzrakstu īsāku sarakstu, kas man šajā dienā noteikti ir jāpaveic. Tad es darāmos darbus sanumurēju prioritārā secībā. Šis process palīdz atbrīvoties no nomācošās sajūtas, kad domā, ka nekad nepaspēsi visu izdarīt, kā arī palīdz vienkāršot gaidāmo dienu.

Cīņa ar dullumu galvā

Migrēna veicina dullumu galvā, ievērojami palēninot domāšanu. Tas ir nenovēršams simptoms, ar ko es cīnos katru dienu. Dullums galvā liek man justies muļķīgi un nepārdomāti izteikties. Ja esmu atklāta, tad tas pat liek apšaubīt manas prāta spējas. Ir ļoti grūti strādāt ar šo dullumu galvā.

Kā tikt galā ar šādiem dulluma brīžiem? Es lasu un pārlasu visu vairākkārt. Esmu pārliecināta, ka ir gana daudz neirotisku cilvēku, kuri vairākas reizes pārlasa e-pasta vēstules un pat pārlasa tās pēc nosūtīšanas — jā, arī tā tas notiek! Man tas viss ir daļa no ikdienas, sadzīvojot ar migrēnu.

Un, lai gan esmu pārliecināta, ka tas ir neefektīvi, esmu pārāk paranoiska par domu, ka pieļaušu kļūdu dullas galvas dēļ. Papildu pārbaudes samazina šo trauksmes sajūtu, kā arī rakstības kļūdu skaitu.

Kolēģu informēšana

Es informēju kolēģus smagos gadījumos, kad nav iespējams noslēpt savas sāpes. Tas visbiežāk notiek tad, kad man ir slikta dūša, un es vēlos informēt kolēģus, ka man var būt nepieciešams pēkšņi aiziet no sapulces. Man veicas, ka viņi mani saprot un ir atvērti uzklausīt par šo man sāpīgo aspektu darba vidē.

Pieņem, ja kaut ko nevar izdarīt

Kad galva neļauj man pabeigt iesākto darbu, es jūtos vainīga par to, ka kļūstu dusmīga un apbēdināta. Es zinu, ka esmu spējīga persona, bet migrēnas sāpes bieži apstādina manu domāšanu. Kad tas notiek, es cenšos darīt visu iespējamo, lai nekļūtu apbēdināta vai dusmīga, un tā vietā pieņemt, ka pašreizējā brīdī nevaru pabeigt iesākto uzdevumu.

Lai tiktu galā ar šādiem gadījumiem, es reti atstāju darbus uz pēdējo brīdi. Es nevēlos piedzīvot to brīdi, kad man vienlaikus ir jātiek galā gan ar darba izpildes termiņu, gan ar dullumu galvā. Tas nozīmē arī to, ka dažreiz, lai pabeigtu darbu, man ir jāaizver dators un jāpagaida līdz nākamajai dienai, kad manas domas būs skaidrākas,– un to man ir grūti izdarīt.

Apsveiciet sevi ar mazajām uzvarām

Tāpat kā katru rītu es sevi trenēju, lai izkāptu ārā no gultas, es trenēju sevi arī darba laikā. Dažreiz mērķi ir mazi, kā, piemēram, “izsūti šīs trīs e-pasta vēstules tuvāko 15 minūšu laikā”. Citreiz, kad esmu pabeigusi kādu darbu no darāmo darbu saraksta, es sevi apbalvoju ar ingvera tēju vai cepumu paciņu. Neatkarīgi no mērķa vai balvas man ir svarīgi apsveikt sevi ar mazajām uzvarām visas dienas garumā.

Izmantojiet to brīžu priekšrocības, kad sāpes ir minimālas

Kad mans sāpju un galvas dulluma līmenis ir zems, es ĶEROS klāt darbam un neapstājos, kamēr nav pabeigti visi uzskaitītie darbi manā darāmo darbu sarakstā. Es reti piedzīvoju dienas, kad jūtos stipra, ar skaidru apziņu un spējīga, tāpēc man ir jāizmanto pilnībā šādi brīži un jāizdara tajos pēc iespējas vairāk.

Uzticies sev

Gadiem ilgi es satraucos, ka migrēna padara mani lēnu, neefektīvu un mazāk spējīgu. Kaut arī migrēna zināmā mērā to visu veicina un ietekmē manas darba spējas, tagad es zinu, ka es varu visu izdarīt – pat ja sāpes konkrētajā brīdī mani ir pilnībā izsmēlušas.

Dodies mājās un atpūties

Lai gan tas ne vienmēr ir iespējams, esmu konstatējusi, ka ir svarīgi pēc nogurdinošas darba dienas vai darba nedēļas parūpēties par atpūtas brīžiem. Prāta atslēgšana un lieliska atpūta pēc darba padara mani efektīvāku, atrodoties nākamajā darba dienā pie sava darba galda.

Atziņas

Kā jau minēju, darbs ir diezgan grūts, ja ikdienā izjūtat pastāvīgas sāpes. Tomēr es zinu, ka dzīvot ar pastāvīgām sāpēm un nestrādāt ir vēl grūtāk. Kad biju pārāk slima, lai strādātu, es pilnībā zaudēju neatkarības sajūtu, un man pietrūka darba sniegtā piepildījuma.

Lai arī tas ir izaicinājums, es saprotu, ka tā ir svētība – strādāt šādā situācijā. Esmu pateicīga par katru dienu, ko varu veltīt savai karjeras izaugsmei par spīti savām sāpēm.

NPS-LV-NP-00006 2020. gada augusts