Es daudzus gadus slēpu savu migrēnu. Taču beigu beigās pienāca brīdis, kad es jutu nepieciešamību sākt atklāti runāt ar tuvajiem cilvēkiem par savu slimību. Pirms šādām atklātām sarunām es daudz domāju, kādus vārdus un frāzes lietot. Man nācās vairākas reizes mēģināt, lai atrastu pareizo veidu sarunai par manu slimību un tā neizklausītos pēc sūdzēšanās.
Efektīva saruna par hronisku migrēnu ar citiem sākas ar mana iekšējā dialoga noslīpēšanu. Izvēlētie vārdi ir būtiski sarunas norisei. Izskaužot dažus neatbilstīgus vārdus un frāzes no sava vārdu krājuma, es spēju mainīt savu domāšanas veidu un skaidrāk izteikties par savu slimību.
Tā ir migrēna, nevis tikai migrēna. Vārda tikai pievienošana mazina slimības un jūsu sāpju nozīmi.
Es iepriekš lietoju šo frāzi un ar to nelepojos. Es piebildu vārdu „tikai”, lai slēptu, ka esmu slima. Taču es cīnos ar hronisku migrēnu ik pārdienu vai katru dienu. Un nevienam – īpaši jau man pašai – nevajadzētu vienkāršot migrēnas izraisītās sāpes.
Par laimi, šodien es spēju pārliecinoši pateikt: „Man ir migrēna.” Dzīve ar hronisku migrēnu ir mana realitāte, un man nav iemesla justies vainīgai. Ja es noniecinu savas sāpes, savā ziņā es ļauju citiem darīt to pašu, un tas nav pieņemami.
Šo frāzi nelietot man ir bijis visgrūtāk. Lai gan es ceru, dažreiz šķiet, ka es nekad nejutīšos labi. Es dzīvoju ar hronisku migrēnu ilgāk nekā desmit gadus, un man ir grūti iedomāties dzīvi bez tās.
Taču šāda veida domāšana man nepalīdzēs justies labāk un liks skumt vēl vairāk. Pozitīva domāšana dod man cerību uz labāku nākotni.
Es neesmu migrēna, un arī jūs neesat. Migrēnas izraisītās sāpes ietekmē manu ikdienas dzīvi, taču tās neietekmē manu būtību.
Lai tiktu galā ar migrēnas simptomiem, jāsaprot, ka jūs pats neesat šī slimība. Patiesībā jūs esat par to stiprāks. Atsakoties tam ticēt, jūs nevarat pārvarēt slimību, jo tā ir daļa no jums.
Dzīve ar hronisku migrēnu dažreiz var likt just smagu sakāvi, taču padoties nedrīkst.
Bija laiks, kad es biju zaudējusi cerības, ka man reiz varētu kļūt labāk. Man šķita, ka nav vērts mēģināt, jo nekas nepalīdz.
Taču, ja es padošos un vairs nemeklēšu atvieglojuma iespējas, es atteikšos no laimīgas nākotnes. Šīs abas lietas ir savstarpēji saistītas, tādēļ man nācās no sava iekšējā dialoga izskaust vārdus „es padodos”.
Migrēnas dēļ man ir nācies atteikties no daudzām lietām. Man vajadzēja palaist garām neskaitāmas izdevības, kuru man vairs nebūs nekad. Taču ir jāskatās nākotnē, un es dzīvošu pilnvērtīgu dzīvi, neraugoties uz migrēnas izraisītajām sāpēm.
Hroniska migrēna ir slimība. Cilvēki, kuri neko nezina par šo slimību, iespējams, uzskata, ka es to visu izdomāju vai pilnvērtīgi neārstējos, taču es nedrīkstu viņiem ļaut mani sāpināt. Es daru visu iespējamo, lai sāpju laikā izdzīvotu. Nekas no tā nav mana vaina.
Es nezinu kādēļ, bet ļoti bieži es skaitu dienas, kas pagājušas kopš sāpju sākuma. Kad es to daru, man kļūst skumji. Es dzīvoju ar hronisku migrēnu jau ilgi. Kavēšanās pagātnē nepalīdz.
Jākoncentrējas uz tagadni. Es nespēju mainīt pagātni vai paredzēt nākotni, taču es varu censties tikt galā ar sāpēm, kuras pašlaik jūtu. Ja tas man šodien izdosies, rītdiena būs vieglāka.
Mana spēja citiem efektīvi izskaidrot hroniskas migrēnas izpausmes ir atkarīga no mana iekšējā dialoga un domu struktūras. Nepārtraukti cenšoties mainīt skatījumu un neizmantot negatīvus vārdus, es daru visu iespējamo, lai izbeigtu ar migrēnu saistīto stigmatizāciju un varētu izglītot citus par šo slimību.
NPS-LV-NP-00027 2021. gada aprīlis