Visbiežāk mēs dzirdam teicienu “viss jaunais ir labi aizmirsts vecais”, runājot par modi. Taču Līga Mekša, neiroloģe, algoloģe un galvassāpju speciāliste, to attiecina arī uz veselības nozari.
Sarunā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Galvassāpju vienības vadītāju Dr. Mekšu atklājas - lai gan sabiedrības izglītotība veselības, īpaši galvassāpju, jautājumos ir manāmi pieaugusi, joprojām lielākais izaicinājums ir pārliecināt cilvēkus par sabalansēta dzīvesveida nozīmi par pamatu labai veselībai.
Galvassāpju ārste Līga Mekša atzinīgi novērtē pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā - ir jūtami pacēlies gan izglītības līmenis migrēnas jautājumos, gan izskausts kautrums par to runāt. Cilvēki uz vizītēm nāk labāk sagatavojušies: ievākuši informāciju, lasījuši par migrēnu un jaunākajām zālēm, dzirdējuši par parakstu vākšanu migrēnas iekļaušanai kompensējamo diagnožu sarakstā, salīdzinājuši savus simptomus ar draugiem un radiem, kā arī ievākuši anamnēzi. Turklāt cilvēki vairs nekautrējas runāt par savām galvassāpēm. Gan publiskās diskusijās, gan ārstu kabinetos ir pavērusies aizvien lielāka atsaucība.
‘’Īpaši vēlos uzsvērt, ka pēdējā laikā arī vīrieši kļuvuši daudz drosmīgāki runāt par savām galvassāpēm, kas bieži ir tieši dažādu fizisko aktivitāšu izraisītas galvassāpes. Mana teorija ir, ka masku valkāšanas ārstniecības iestādēs uzbur tādu kā papildus konfidencialitātes barjeru, caur kuru ir vieglāk sarunāties par sāpēm, sajūtām un personīgiem jautājumiem.’’
Pēdējo gadu globālie notikumi nepārprotami atstājuši negatīvu ietekmi uz kopējo populācijas veselības stāvokli 01. Līdz ar to arī nav pārsteigums, ka pašreizējā sociālekonomiskā situācija ir ietekmējusi migrēnas un cilvēkus, kas cieš no migrēnas lēkmēm. Dr. Mekša komentē: ‘’Pirmkārt, tā bija Covid-19 ietekme. Daudziem cilvēkiem palielinājās galvassāpju un migrēnas lēkmju biežums un stiprums. Slimojot ar vīrusa infekcijām, daudzi novēroja īpaši spēcīgas un ilgstošas galvassāpes, kas bija līdzvērtīgas migrēnām. Tās nevaram uztvert par migrēnām, tādēļ ka šīs galvassāpes saistītas ar kādu citu - infekcijas slimību. Otrkārt, blakus esošās karadarbības ietekme. Tā daudziem cilvēkiem radījusi emocionālus pārdzīvojumus, savas un ģimenes drošības apsvērumus, kā arī samazinājusi ienākumus saistībā ar palielinātajiem izdevumiem. Jāņem vērā, ka sabiedrība kopumā ir trauksmaināka, un uz šī psihoemocionālā fona var parādīties vairāk saslimšanas, tai skaitā migrēnas.’’
Dr. Līga Mekša atklāj, ka visbiežāk tiek strādāts ar pārbaudītiem sešu grupu medikamentiem. Pamatā tiek izmantoti trīs grupu medikamenti, kas nav radīti migrēnas ārstēšanai, bet ir pierādījuši savu iedarbību uz migrēnām - asinsspiediena un pulsa regulējošie medikamenti, pretepilepsijas grupas medikamenti un antideperesanti. Turpretī medikamenti, kas ir paredzēti tieši akūtai migrēnu ārstēšanai, ir triptānu grupas līdzekļi, kas sastopami dažādās formās, vai tā būtu sūkājama vai norijama tablete, vai injekcija. Triptānu grupas līdzekļi ir efektīvi medikamenti, taču lielākā problēma ir tā, ka cilvēki tos nelieto savlaicīgi vai pareizā devā cenas un nezināšanas dēļ, kas būtiski samazina to iedarbību.
Kā piektās grupas medikaments pie hroniskām migrēnām tiek rekomendētas onabotulīna toksīna injekcijas, kas agrāk izmantotas tikai skaistumkopšanā, bet šobrīd palīdz uzlabot dzīves kvalitāti arī migrēnas pacientiem.
Savukārt pie sestās grupas medikamentiem tiek uzskaitītas monoklonālās antivielas (anti-CGRP) pret speciāliem peptīdiem vai receptoriem (izšķir divas dažādas), kas darbojas uz konkrētu vietu smadzenēs jeb migrēnas palaidējmehānismu. Šie medikamenti mazina smagu migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti vēl pirms tās radušās, un iespēju robežās tos rekomendē lietot arī agrāk - ne tikai pēc tam, kad ir izmēģināti tablešu medikamenti. Tie ir efektīvi un ērti lietojami medikamenti, kurus plaši izmanto jau teju visā pasaulē, taču Līga Mekša vērš uzmanību uz to, ka Latvijā tie diemžēl netiek kompensēti no valsts budžeta.
No nemedikamentozām ārstēšanas metodēm var minēt trīs neirostimulācijas metodes: Cefaly, trīszaru nervu stimulāciju ar elektriskiem impulsiem, transkraniālo magnētisko stimulāciju un jaunumu Latvijā - gammaCore vagālā nerva stimulāciju. Jebkurā gadījumā piemērotāko terapiju katram pacientam noteiks ārstējošais ārsts.
Līga Mekša skaidro, ka iespēju palīdzēt pacientiem ir pietiekami daudz, tomēr tās ierobežo augstās ārstēšanās izmaksas. Ja sāpes ir ilgstošas un spēcīgas un finanšu iespējas to atļauj, terapijas var izmantot arī paralēli vienu otrai. Var tikt lietotas gan tabletes, gan monoklonālās antivielas injekciju veidā, gan neirostimulācijas. Tomēr diemžēl visi to nevar atļauties. Latvijā vidēji migrēnas pacienti tērē aptuveni 800 eiro gadā 02, un šīs izmaksas gadiem ejot nesamazinās.
‘’Lielākais izaicinājums ir atkal un atkal pacientiem stāstīt par fizisko aktivitāšu nozīmi. Manuprāt, to vajadzētu mācīt skolās tāpat kā ābeci - ka bērniem ir jāvingro un jābūt sabalansētam režīmam, nedrīkst pārstrādāties, pāratpūsties, lietot pārāk daudz tehnoloģijas vai dažādas vielas, vai dzērienus. Tas pats attiecas arī uz pieaugušajiem. Tīri cilvēcīgi es saprotu, kad pacients saka, ka viņš ir noguris vai vingrošanai nav laika. Bet tajā pašā laikā rodas jautājums, vai viņam ir laiks galvassāpēm?’’
Tikpat būtiska kā fiziskā veselība ir arī psihoemocionālā labsajūta un noturība. Mūsdienu sabiedrībā jau par normu sāk kļūt dažādi trauksmes, somatisko formu traucējumi, kā elpas trūkumi, sirdsklauves, miega traucējumi, tiki, un depresija. To visu varētu risināt ar augstāku pieejamību psihoterapijai, uzskata Līga Mekša.
Visa pamatā ir sabalansēts dzīvesstils, kas nodrošina fizisko un psihoemocionālo veselību - ir pārliecināta Līga Mekša.
Viena no būtiskākajām veiksmīgas diagnostikas sastāvdaļām ir pieraksti par migrēnu jeb migrēnas dienasgrāmata. Ir pieejami dažādi bezmaksas resursi, kur lejupielādēt sev ērtāko migrēnas dienasgrāmatu un censties to aizpildīt katru reizi, kad moka galvassāpes. Būtiski ir novērtēt, vai galvassāpes ir saistītas ar individuālo reakciju uz skaņu, gaismu vai aromātiem, cik spēcīgas tās ir (skalā no 1 līdz 10), vai tās ir vienpusējas vai tomēr simetriskas, vai tās izraisa sliktu dūšu un vemšanu, vai tās ir saistītas ar kādām citām saslimšanām un vai galvassāpes reaģē uz ikdienas fiziskām aktivitātēm, piemēram, kāpšanu pa trepēm, galvas purināšanu vai pat piecelšanos no gultas. Tāpat jānovērtē, vai ir kustību, jušanas, redzes vai runas traucējumi.
Daktere Mekša vērš uzmanību, ka novērojot minētos simptomus, ir steidzami jāgriežas pie ārsta, ja pacienta vecums ir mazāks par 18 vai lielāks par 60 gadiem, vai paciente ir grūtniece. Tāpat pie sarkanā karoga simptomiem pieskaitāmi iepriekš nepieredzētas sāpes vai sāpes, ko pavada augsta temperatūra, neiroloģiskie simptomi, piemēram, roku vai kāju tirpšana, redzes vai koordinācijas traucējumi. Citos gadījumos galvassāpes jāturpina novērot, jo tas palīdzēs veidot sarunu ar savu ģimenes ārstu par diagnozi un potenciālajām ārstēšanas metodēm. Dr. Mekša iesaka: “No sākuma iesaku vēsties pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsti ir kompetenti izvērtēt, vai ir steidzami jādodas uz slimnīcu, vai jānozīmē pirmā profilaktiskā terapija, vai tomēr viss kārtībā un jāturpina sevi novērot.”
Vispirms pie sava ģimenes ārsta, viņš palīdzēs novērtēt galvassāpju iemeslu un sniegs ieteikumu to ārstēšanai. Latvijā pieejami arī neirologi, algologi, kas specializējušies galvassāpju diagnostikā, izmeklēšanā un ārstēšanā.
Pieejamas arī konsultācijas pie speciālista par valsts līdzekļiem – RAKUS “Gaiļezers” Galvassāpju vienībā. Galvassāpju vienība dibināta ar mērķi ārstēt sarežģītus galvas un sejas sāpju pacientus, nodrošinot gan speciālistu konsultācijas, gan speciālistu konsīlijus īpaši sarežģītu galvassāpju aprūpei. Galvenais ir neklusēt, bet meklēt palīdzību.
TEVA produkti ik dienu atvieglo dzīvi teju 200 miljoniem cilvēku. TEVA misija ir radīt un padarīt pieejamus produktus, kas pacientiem ļauj atrisināt dažādas ar veselību saistītas problēmas. Pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, migrēnas pacientiem šobrīd ir iespējams profilaktiski mazināt un pat novērst galvassāpju iespēju. Īpaši migrēnas pacientiem ir radīta mobīlā aplikācija Migrēnas Kompass, kas ļauj ērti veikt dienasgrāmatas veida piezīmes un novērojumus saistībā ar individuālajiem migrēnas izraisītājfaktoriem. Migrēnas Kompasu bez maksas iespējams lejupielādēt savā viedtālrunī Google Play vai App Store.
Mēs apzināmies, ka hroniskas saslimšanas ietekmē pacienta dzīvi dažādos veidos. Tādēļ esam radījuši arī informācijas interneta resursu Rūpes par veselību, kurā pacienti dalās ar savu pieredzi un dzīves stāstiem ar citiem pacientiem. Tajā atrodamas noderīgas atziņas, padomi un informācija par tehnoloģijām, kas palīdzēs atvieglot dzīvi ar hronisku saslimšanu, kā arī reāli stāsti par to, kā sadzīvot ar hronisku saslimšanu.
Covid-19 pandēmijas ietekme uz sabiedrības veselības pamatrādītājiem, SPKC, 2022 https://www.spkc.gov.lv/lv/media/18066/download?attachment
Economic burden of migraine in Latvia and Lithuania: direct and indirect costs, BMC Public Health, 2019. https://bmcpublichealth.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12889-019-7461-2