Kad lielākā daļa cilvēku iedomājas par depresiju, prātā mēdz ienākt dažas kopīgas iezīmes, kuras mēs saistām ar skumjām: asaras, drūmas domas, melanholisks noskaņojums. Es to visu noteikti esmu pieredzējusi savas depresijas laikā, taču ar laiku esmu sapratusi, ka tā izpaužas arī citos – pārsteidzošākos – veidos.
Ļaujiet man pastāstīt par muguras sāpēm, kas man rodas, kad atrodos smagas depresijas epizodes vidū. Patiesībā es šobrīd guļu gultā un tikko spēju kustēties. Man depresija bieži izpaužas kā muskuļu un cita veida sāpes. Tāpēc, kad esmu nomākta, es jūtos slikti ne tikai garīgi, bet arī fiziski – sāp kakls un mugura. Būtu jauki, ja varētu pasūtīt citu ķermeni kādā internetveikalā “Amazon” (nē, “Prime” tos nepiegādā).
Lūk, vēl citi dīvaini veidi, kā man izpaužas depresija.
Depresija bieži asociējas ar skumjām, un cilvēki domā, ka persona ar depresiju, pastāvīgi izjūt nomācošas emocijas. Arī es tā agrāk domāju.
Bet es nezināju, ka depresijas dēļ es pieredzēšu sava veida emocionālu neiejutību, gandrīz pilnīgu emociju trūkumu. Skumjas nav pašas aizraujošākās emocijas, ko izjust, bet vismaz tās tomēr ir emocijas. Emocionālā nejutība liek man justies tā, it kā es būtu kaut kādā veidā salauzta. To var būt grūti pārvarēt pat liela prieka vai lielu sāpju laikā. Tas man liek justies kā aiz stikla iesprostotai cietumniecei, kura vēro, kā kāds cits dzīvo manu dzīvi.
Mana draudzene Deila, kura arī depresijas ietvaros piedzīvo šo sajūtu trūkumu, saka: “Esmu nejūtīga, un man NEKAS neinteresē. Piemēram, mana māja varētu degt, un es tajā brīdī varētu pateikt: “Vai jūs, lūdzu, varētu mani atstāt mierā?” Turklāt es zinu, ka ir lietas, kas jādara, bet es tās nedarīšu: darbs, mājas uzkopšana, telefona zvani, duša. It kā es gaidītu, ka citi cilvēki mani sauks ārā vai piespiedīs kaut ko darīt.”
Es par tām stāstīju iepriekš, bet ir vērts atkārtot: depresija var sāpēt. Depresija var izpausties kā galvassāpes, saspringts kakls un pleci, slikta dūša, bezmiegs un dažādas citas fiziskas kaites. Dažreiz depresijas fiziskās sāpes sajutīšu pirms būs vērojami citi simptomi. Ja jums ir depresija, pievērsiet uzmanību savam organismam – reizēm var just epizodes tuvošanos, un tādos gadījumos var pielietot profilaktiskus pasākumus vai konsultēties ar ārstu.
Reizēm depresijas periodā esmu aizkaitināma un īgna. Kādu dienu es telefona sarunas laikā bez iemesla sāku kliegt uz kādu, kurš mani bija uzaicinājis vakariņās. Ielūgums uz vakariņām taču ir jauka lieta, vai ne? Todien man tā nešķita. Doma par to, ka jāpatērē tik daudz enerģijas, lai nomazgātos, sagatavotos un pēc tam satiktos ar citu cilvēku, mani saniknoja. Lieki piebilst, ka tovakar neviens no mums neaizgāja vakariņās, un es kādam biju parādā lielu atvainošanos.
Mana draudzene A. M. padalījās ar līdzīgu pieredzi: “Esmu ārkārtīgi aizkaitināma un man diezgan ātri var palikt garlaicīgi. Daži cilvēki saka, ka esmu rupja, tāpēc es bieži vien nesarunājos ar cilvēkiem.”
Pirms depresijas es biju sabiedriska persona. Man ļoti patika būt kopā ar citiem cilvēkiem, likt viņiem smieties un smaidīt un lieliski pavadīt laiku. Man joprojām ļoti patīk būt sabiedrībā, bet tagad man šķiet, ka tas ir savādāk. It kā man trūktu fiziskās enerģijas un būtu jācenšas nepārpūlēties. Cilvēki mani vienkārši nogurdina. Tāpēc es savā dzīvē bieži jūtos kā izolācijā.
Mikeila pastāstīja, kā viņa nonāk izolācijā: “Mana depresija aktivizē manu introverto dabu. Vairs nepavadu laiku ar draugiem, neeju uz pārtikas veikalu, tad vairs aktivizē manu introverto dabu un, ja ir pavisam slikti, nekāpju ārā no gultas.”
Nav laba veida, kā to mainīt: depresija var mūs ietekmēt dažādos veidos arī negaidītos. Svarīgi ir nepadoties. Depresija var būt ļoti dīvaina, un ir nepieciešams laiks, lai iemācītos tikt galā ar visām pazīmēm un simptomiem. Turpiniet apgūt visu, ko varat. Turpiniet sadarbību ar savu ārstu vai garīgās veselības speciālistu, lai tiktu galā ar simptomiem, sazinieties ar savu ģimenes ārstu, lai saņemtu atbalstu. Ar pareizajiem paņēmieniem un rīcības plānu depresiju ir iespējams uzveikt.
Plašāku informāciju par depresijas ārstēšanas iespējām vaicājiet ģimenes ārstam.
Izmantotie resursi * Depresija. (2018). https://www.nimh.nih.gov/health/topics/depression/index.shtml
NPS-EE-NP-00177