Nav noslēpums, ka vēža diagnoze maina visu dzīvi. Tas maina jūsu attieksmi pret jūsu paša ķermeni. Tas liek izmainīt jūsu dzīvesveidu. Tas var ietekmēt garīgo veselību. Tas atgādina, ka esi mirstīgs. Tas ietekmē tavas darba spējas.

Bet vislielākā mērā tas ietekmē tavas attiecības. Attiecības ar draugiem, ģimeni vai partneriem vēža dēļ var gan izjukt, gan veidoties no jauna.

Tu ceri, ka saglabāsi ciešas attiecības, neskatoties uz dzīvībai bīstamo diagnozi. Draugi noteikti būs blakus! Skaidrs, ka tavs partneris nekur nepazudīs. Pilnīgi noteikti ģimene sniegs atbalstu?

Taču realitātē viss nav tik vienkārši.

Patiesībā, pētījumā „Karš pret vēzi” , kuru veica ar sociālo tīklu lietotnes vēža slimniekiem starpniecību, 65 % aptaujāto atklāja, ka pēc šīs diagnozes draugi un tuvinieki nozuduši vai pārtraukuši kontaktēties ar viņiem.

Ko var darīt, lai saglabātu attiecības

Es nesen rīkoju paneļdiskusiju Zoom lietotnē par vēzi un draudzību, lai padiskutētu par dažiem svarīgākajiem jautājumiem, kas tiek uzdoti par šo tēmu. Mēs runājām par visu ‒ gan par draugiem, kas vienkārši pazūd, gan tiem, kas turpina ieteikt kurkumu un jogu kā risinājumu vēža slimnieka problēmām.

Tas man lika aizdomāties par to, kādu padomu es dotu cilvēkam, kam tikko diagnosticēts vēzis, kā arī viņa tuviniekiem, kā vislabāk saglabāt attiecības, sevišķi draudzību, kad tā visvairāk nepieciešama. Lūk, daži padomi, kurus atklāju, dzīvojot ar vēzi.

1) Esi atklāts, stāstot par to, kā jūties

Komunikācija ir svarīga abām pusēm. Slimniekam ir ļoti būtiski runāt gan ar draugiem, gan ar tuviniekiem par savām vēlmēm un vajadzībām. Ļoti svarīgi arī ir apzināties, ka vēlmes un vajadzības var dienu no dienas mainīties, jāatceras, ka tas ir normāli.

Vēža ārstēšanas process ir traumatisks, un katrs pacients, kuru pazīstu (un to tagad ir daudz), saka, ka viņu vajadzības ārstēšanas laikā dienu no dienas mainījās. Kādu dienu viņus var sasmīdināt joks, par kuru pirms divām dienām viņi būtu raudājuši.

Tev jābūt atklātam pret saviem tuviniekiem par to, kā jūties, un skaidri viņiem jāpasaka, ko no viņiem vēlies. Ja viņi iesaka kāposta lapu vai jogu kā risinājumu, lai mazinātu ķīmijterapijas radītās blakusparādības, bet pat bērna poza liek tev justies slikti, tad labāk viņiem par to atklāti pateikt.

2) Runā ar cilvēkiem, kas tevi saprot

Ir arī ļoti noderīgi iepazīties ar cilvēkiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā. Līdzcilvēku atbalsts ir labākās zāles pret vientulību, kura bieži vien iet roku rokā ar vēža diagnozi, it īpaši gados jaunākiem cilvēkiem.

Var rasties visai savādas sajūtas, atrodoties kopā ar citiem, kas ir krietni vecāki par tevi. Vientulības sajūtu varētu mazināt sarunas ar cilvēkiem, kas saprot, kā jūties, sniedzot arī patiesi vērtīgu komforta sajūtu. Ir organizācijas, kas var šajā ziņā palīdzēt gan saistībā ar vispārīgu satraukumu par vēzi, gan atbilstoši konkrētām vecuma grupām vai vēža veidiem.

3) Nebaidies pateikt vai izdarīt kaut ko „nepareizi”

Ja tavam draugam ir diagnosticēts vēzis, ļoti svarīgi ir apzināties, ka tu vari pārprast viņa rīcību, un piedot. Ir svarīgi arī apzināties, ka dažreiz kaut ko uztversi nepareizi. Reizēm draugs var nejauki izturēties, taču spēja piedot sev par pieļautajām kļūdām un viņam par neierastu uzvedību ir vienīgais veids, kā pārvarēt tuva cilvēka vēža diagnozes radītās problēmas.

Viena no manis vadītās paneļdiskusijas sarunu tēmām bija saistīta ar to, ka ir labāk kaut ko pamēģināt un paklupt, nekā nemēģināt nemaz un pazust no zemes virsas. Labāk pateikt kaut ko nepareizi, nekā neteikt neko.

Svarīgi ir arī nesteigties un izprast, ko tavs draugs vēlas, pat ja viņš to skaidri nepasaka.

Dažreiz var palīdzēt, vienkārši pārņemot iniciatīvu. It īpaši sākumā, kad uzzināta diagnoze, tuvinieks būs tik ļoti apjucis, ka viņam būs grūti pat atcerēties savu vārdu, nemaz nerunājot par daudzajiem ikdienas pienākumiem. Ja vari viņam sagādāt ēdienu, nomazgāt traukus, bet dienās, kad viņš jūtas labi, ieplānot kādu aktivitāti vai ikdienā apzināti censties viņam uzrakstīt kādu ziņu, lai aprunātos par tēmām, kas nav saistītas ar vēzi, tam visam būtu liela ietekme uz viņa labsajūtu.

Patiesību sakot, uzturēt attiecības ir sarežģīti pat vislabākajos laikos, nemaz nerunājot par situāciju, kad dzīvību apdraud nāvējoša slimība. Kad 2015. un 2016. gadā slimoju, visaugstāk novērtēju tos draugus, kas mani nemitīgi atbalstīja dažādos veidos.

Es novērtēju, ka dažreiz draugi kļūdījās, kaut ko nepareizi pateica vai jutās neērti šajā situācijā saistībā ar savām personīgajām problēmām, un viņiem bija jāsper solis atpakaļ.

4) Visbeidzot, esi jauks

Kad aizdomājos par vēža slimniekiem un viņu attiecībām ar tuviniekiem, vienmēr atceros, ka man pašai nebija ne jausmas, kā rīkoties šādā situācijā, un kā gan var gaidīt, ka citi to zinās. Laikam ejot, mēs visi mācījāmies un man tajā brīdī (kā tas ir raksturīgs šādām situācijām) ļoti svarīga bija tieši līdzjūtība. Gan mana, gan apkārtējo.

Tieši līdzjūtība nosaka, vai attiecības pārdzīvos vēža diagnozi. Tāpēc, ja tu vai tavs tuvinieks nonāk šādā situācijā, vienmēr izturies jauki.

NPS-EE-NP-00099