Rūpes par gados vecākajiem ģimenes locekļiem var būt īpaši emocionālas svētku laikā. Sūzena Vaita (Susanne White) dalās, kā viņa atrada brīnumu negaidītās vietās.

Kad biju maza, manas bērnības mājas svētku laikā mēdza izskatīties kā ziemas pasaku valstība. Mamma sagatavoja visus svētku rotājumus, un tētis bija galvenais rūķis. Viņam tika uzticēts izrotāt durvis, margas un kamīnu ar vainagiem, virtenēm un mirgojošām lampiņām. Egle bija augsta un kupla, tā mirdzēja spīguļojošos rotājumos un tajā bija iekarinātas lielas un krāsainas eglīšu bumbas. 

Kamīnā dega uguns, un pie tā piekarinātās zeķes bija piebāztas ar dīvainas formas mantām, kuras netika atklātas līdz pat Ziemassvētku rītam. Sestdienās cepām cepumus – zvaigžņu, mēnestiņu un spieķīšu formās un pilnus ar šokolādi, riekstiem un sviestu, beigās pārkaisot tos ar pūdercukuru.

Kā viņiem tas izdevās?

Atskatoties uz tiem jaukajiem brīžiem, saprotu, ka man nebūs iespējas uzzināt, kā viņiem tas izdevās gadu no gada ar ierobežotu budžetu un laiku. Tomēr viņi to darīja atkal un atkal, nododot tradīciju tālāk, lai svētku brīvdienas būtu grandiozs un maģisks pasākums.

Kad mani vecāki novecoja un svētku rīkošana viņiem kļuva par grūtu, mana māsa pārņēma rūķa pienākumus un rotāja gaiteņus, vadoties pēc savām izjūtām. Viņa pārspēja sevi, lai atdarinātu mammas radīto svētku burvību. 

Tas notika vienās šādās svētku brīvdienās, kad mēs saskārāmies ar skaudro, sirdi plosošo realitāti – mūsu vecāki bez ikdienas atbalsta un palīdzības vairs nespēj pilnvērtīgi dzīvot. Viņi vairs nespēja mērot ceļu no savām mājām ASV austrumkrastā līdz manai māsai Floridā. Tā kā es arī dzīvoju ASV austrumkrastā, es nekavējoties pieteicos par aprūpētāju un svētku burvības radītāju. 

Jaunās lomas mani biedēja 

Es maldījos un cietu neveiksmi – gan kā aprūpētāja, gan kā svētku rūķis. Es tik ļoti vēlējos, lai viss būtu kārtībā un es spētu visu sakārtot. Tomēr, kā zina visi aprūpētāji, darbs vienlaikus var būt nomācošs, nogurdinošs un biedējošs. Pat ar manu A tipa personību un pieredzi spēt visu kontrolēt, aprūpētāja loma man bija biedējoša. Es biju tik ļoti pārgurusi, stresa pilna un prātoju, kā gan es jelkad varēšu noorganizēt burvīgas svētku brīvdienas.

Vien domas par to, kā šos brīžus pārdzīvot, man radīja stresu.

Tā kā svētku brīvdienas parasti ir piepildītas ar brīnumiem, es lūdzos par to. Es lūdzu palīdzību. Ko gan es varētu darīt, lai justos pozitīvi un sarūpētu priekpilnu laiku mums visiem, kad jutos apmaldījusies, noskumusi un tik ļoti, ļoti nogurusi?

Brīnumi notiek!

Mans svētku brīnums bija ģimenes, draugu un citu aprūpētāju atbalsts. Es dalījos savās raizēs par to, ka viss ir tik ļoti mainījies un mēs nekad vairs nevarēsim atkal baudīt laimīgas brīvdienas. Es raudāju no pārguruma, skumjām un vainoju sevi. 

Mani uzņēma ar mīlestību un laipnu attieksmi, jo īpaši citi aprūpētāji-cīnītāji, kuri iedrošināja mani uzskaitīt visas tās lietas, ar kurām es eleganti tieku galā, un pārtraukt sevi kritizēt. Aprūpēšana nozīmē nodomu sniegt saviem aprūpējamajiem drošību un komfortablus apstākļus. Savukārt svētki – tie ir mīlestība, prieks un pateicība, nevis ārišķīga spozme un gaismu virtenes. 

Svētku patiesā nozīme ir mīlestība.

Es uztvēru domu. Mēs nevaram vēlreiz izdzīvot pagātni, bet mēs varam saglabāt piedzīvotās patīkamās sajūtas un atmiņas. Mēs nevaram garantēt laimi, bet mēs varam pie tās cieši turēties, kad to piedzīvojam. Mēs varam meklēt un atrast šos vērtīgos brīžus, svinēt tos ar pateicību un klātesamību. Mēs varam vienkārši piedalīties. 

Tā gada un nākamajos svētkos skaistajiem rotājumiem bija maza loma. Vislielākā uzmanība tika veltīta mūsu mīlestībai vienam pret otru. Kad es rotāju māju, es to darīju kopā ar mammu un tēti. Viņi man deva norādes, kā to visu darīt, un es no visas sirds ticu, ka viņi izbaudīja šo kopīgo līdzdarbošanās mirkli, mums kopā smejoties un raudot.

Es atklāju jaunu burvību 

Nav svarīgi, cik nozīmīgas ir kopā darītās lietas, bet gan tas, ar kādu nodomu mēs tās darām. Mīlestība un atzinība ir tās lietas, kas ir visvērtīgākās, visnozīmīgākās un vienmēr paliks kopā ar mums. Mēs neatceramies, kā kaut kas ir izskatījies, bet mēs vienmēr atceramies, kā jutāmies. 

Es zinu, ka šajos svētkos, kuros rūpējos par vecākiem, jutos krietni laimīgāka un pateicīgāka nekā visos iepriekšējos svētkos kopā. Tieši šai patiesajai kopā būšanai ir vislielākā vērtība, un tā bija šiem svētkiem vajadzīgā burvība. Ar savu sirdi sajutu, ka arī viņi jutās tāpat. 

Ja esat noguris un nobijies vai uztraucaties un jūtaties nomākts, atcerieties, ka neesat viens un esat pelnījis uz brīdi atpūsties, ieelpot un notvert šo svētku mīlestību. Lūk, kur ir patiesā burvība. 

Es novēlu jums un jūsu ģimenēm vislaimīgākās svētku brīvdienas. Lai burvība vienmēr ir kopā ar jums. 

NPS-LV-NP-00056