Bija 2008. gada maijs. Man bija 28 gadi.
Atceros, kā sēdēju neirologa kabinetā kopā ar vecākiem. Sarunas gaita bija šāda:
Neirologs: „Muguras jostas daļas punkcija un MR rezultāti apstiprina, ka jums ir multiplā skleroze (MS). Tas nozīmē, ka smadzeņu un mugurkaula nervi ir bojāti. Tādēļ jums ir radušies šie simptomi.”
Es: „Ak, tā. Tas nozīmē, ka man jāpārtrauc spēlēt lauka hokeju?”
Kad man tika uzstādīta MS diagnoze, mana pirmā reakcija nebija jautāt par aprūpes plāniem. Es nejautāju, cik ilgi izpaudīsies simptomi, vai ko man vajadzētu darīt turpmāk. Es gribēju zināt tikai to, vai varēšu turpināt aktīvu dzīvesveidu.
Sporta nodarbībām vienmēr bijusi liela nozīme manā dzīvē. Es vienmēr esmu bijusi kustībā, jau no ļoti agra vecuma izmēģinot visus iespējamos sporta veidus. Visa mana ģimene arī ir aktīva. Mans tēvs savos septiņdesmit gados joprojām spēlē lauka hokeju starptautiskā līmenī!
Par laimi, mans neirologs teica, ka MS diagnozes uzstādīšana nenozīmē, ka man vajadzētu pārtraukt spēlēt hokeju.
„ Patiesībā,” viņš teica, „es ieteiktu turpināt spēlēt tik ilgi, cik vien iespējams.”
Es atviegloti nopūtos.
Hokejs ir sporta veids, kas prasa izturību. Jābūt fiziski spēcīgam, ātri jāskrien un jābūt pietiekami veiklam, lai izvairītos no lidojošām bumbām. Tas ir bijis manas dzīves sastāvdaļa no brīža, kad biju pietiekami liela, lai noturētu mazo hokeja nūju, kuru tēvs man uztaisīja.
Lai gan es tolaik spēlēju daudzas citas sporta spēles, hokejs bija mana īstā aizraušanās. Tā bija mana dzīve. Gadu gaitā es biju sasniegusi augstu spēles līmeni, sākot no skolas gadiem un turpinot universitātes laikā. Es biju gan komandas kapteiņa asistente, gan kapteine un biju izcīnījusi daudz trofeju un medaļu.
Hokeju spēlēja arī mans tēvs, māsas un daudzi citi paplašinātās ģimenes locekļi. Hokejs mums ir asinīs.
Tomēr kopš MS diagnozes uzstādīšanas man ir nācies adaptēt, pielāgot un mainīt veidus, kā būt aktīvai.
Rezultātā es turpināju spēlēt hokeju vēl piecus gadus pēc MS diagnosticēšanas.
Es vienmēr biju uzbrucēja, bet MS izraisītais nogurums sāka ietekmēt to, cik daudz sprinta skrējienu es varēju izturēt. Pamazām es pārgāju uz aizsarga pozīciju, izbaudot to vairāk, nekā biju domājusi!
Es arī pielāgoju savu treniņu grafiku. Agrāk es trenējos divas reizes dienā ar diviem sacensību mačiem brīvdienās. Es to visu samazināju uz vienu spēli brīvdienās. Pārējām nedēļas dienām es atradu citus, mazāk intensīvus veidus, kā uzturēt savas spējas un fizisko sagatavotību.
Vērojot savas MS, jo īpaši tās izraisītā noguruma, attīstības gaitu, es zināju, ka man vajadzēs atrast alternatīvu hokeja spēlēšanai.
Man vajadzēja ko tādu, kur nevajadzētu skraidīt apkārt, īpaši, ja man būtu nepieciešami palīglīdzekļi staigāšanai vai ratiņkrēsls.
Es sāku dejot un turpinu to darīt arī šobrīd. Dejas ļauj man saglabāt aktīvu dzīvesveidu pēc tam, kad vajadzēja atteikties no hokeja. Dejas man ļauj darboties savā ritmā. Pat sliktajās dienās, kad man ir izteikts nogurums, es daru, ko varu.
Es varu arī izmantot tualetes pārtraukumu nodarbības laikā, ja mans urīnpūslis liek sevi manīt. To ir grūti izdarīt hokeja mača vidū!
Es varētu dejot arī tad, ja man būtu nepieciešams ratiņkrēsls, līdz ar to man nevajadzēs atteikties no kaut kā, ko man patīk darīt, ja kādā brīdī MS ietekmēs manu mobilitāti. To zinot, es jūtos daudz labāk, domājot par savu nākotni.
Ir būtiski uzstādīt sev mērķus, bet es cenšos domāt reāli. Citādi man liktos, ka man visu laiku kaut kas neizdodas.
Kad es vēl spēlēju hokeju, es pieņēmu, ka ir normāli nenospēlēt visu maču. Es vienmēr darīju visu uz 100 procentiem, lai nejustos slikti, prasot maiņu, kad biju sasniegusi savu fizisko spēku robežu.
Man arī ir gribējies noskriet Londonas maratonu, bet es zinu, ka manā pašreizējā situācijā šis mērķis nav reāls. Tā vietā es trenējos un nogāju 20 kilometrus MS labdarības pasākuma ietvaros. Šādi mērķi uztur manu motivāciju un iedvesmu. Ja es izvirzīšu pārāk augstus mērķus, tas var beigties ar vilšanos un neapmierinātību.
Es zinu, kā es jūtos, labāk par citiem, un esmu priecīga, ka turpinu izvirzīt šos mērķus.
Kad esmu darbībā, tad esmu savā „laimīgajā vietā.” Adrenalīns un endorfīni ļoti palīdz stiprināt manu garīgo veselību.
Tādēļ ir svarīgi nospraust mērķus, kas nav tieši saistīti ar darbu. Pirms es pārtraucu spēlēt hokeju, es kļuvu arvien neapmierinātāka ar sava ķermeņa radītajiem ierobežojumiem. Es gribēju spēlēt tajā līmenī, kurā vienmēr biju spēlējusi. Es arī jutos vainīga, ka pieviļu savas komandas biedrenes. Palēninoties reakcijai, bija arvien lielāka iespēja savainoties.
Lai cik tas grūti nebūtu, man vajadzēja saprast, vai mans stāvoklis jebkad uzlabosies. Atbilde bija „nē”, līdz ar to es nolēmu pārtraukt spēlēt, pirms sāku ienīst to, ko man patika darīt visvairāk.
Esmu priecīga, ka saglabāju aktīvu dzīvesveidu, ejot pastaigās un dejojot.
Kustības ir ļoti vērtīgas gan prātam un smadzenēm, gan ķermenim. Cilvēkiem, kuri cieš no MS, fiziskajai aktivitātei ir
neiroprotektīva ietekme, tā pasargā nervu šūnas no bojājumiem. Pacēlums, ko iegūst fizisko nodarbību laikā, var ilgt vairākas dienas.
Sociālie kontakti, kurus iespējams iegūt, dzīvojot aktīvi, ir fantastiski. MS biedrības (MS Society) pētījumi liecina, ka trīs no pieciem MS slimniekiem var ciest no vientulības. Tādēļ ir būtiski veikt pasākumus, lai novērstu izolāciju.
Komandu sporta veidi ir vienkāršs un izklaidējošs veids, kā iegūt draugus. Mana hokeja komanda sniedza neizmērojamu atbalstu pēc manas diagnozes uzstādīšanas.
Lai gan tā vairāk ir individuāla aktivitāte, es ieguvu draugus, arī sākot deju nodarbības. Aktīva dzīvesveida saglabāšana var nozīmēt atspirdzinošu vides maiņu un palīdzēt veidot noderīgus atbalsta tīklus.
Cilvēkiem ar MS aktīva dzīvesveida saglabāšana ir daudz vairāk nekā tikai labas fiziskās veselības uzturēšana. Ir svarīgi atrast daudzus dažādus veidus, lai turpinātu kustēties, kad vien iespējams.
Mūsdienās ir tik daudz izvēles iespēju fiziskām nodarbēm un sportam! Varat izvēlēties:
Es neticu, ja cilvēki saka, ka viņiem nepatīk sportot. Es domāju, ka viņi vēl nav atraduši sev piemērotu aktivitāti. Pastāv bezgalīgas iespējas, un katrs var sportot, neatkarīgi no vecuma, fiziskajām spējām vai fiziskās sagatavotības līmeņa.
NPS-EE-NP-00092