Doma doties brīvdienu ceļojumā, kad jūsu mīļotajam cilvēkam ir hroniska slimība, var šķist biedējoša. Iepazīstieties ar Marka Lorensa (Marc Lawrence) vērtīgajiem padomiem, ceļojot kā aprūpētājam.
Tuvojoties brīvdienu ceļojumam, es vēlētos dalīties ar dažām vērtīgām atziņām, ko esmu ieguvis kā aprūpētājs, ceļojot kopā ar savu sievu Dž. (J.). Pirms dažiem gadiem viņa pārcieta insultu, kā rezultātā viņai ir apgrūtinoši pārvietoties, ierobežotas runas spējas, nogurums, kā arī laiku pa laikam nākas saskarties ar urīna nesaturēšanu. Lai gan mūsu pieredze ir specifiska viņas stāvoklim, es ceru, ka varēsiet pielietot šīs atziņas arī savā situācijā.
Mūsu pieeja bija sākt ar īsiem ceļojumiem, pakāpeniski tos pagarinot un paaugstinot sarežģītības pakāpi. Šie ceļojumi man palīdzēja saprast, kāds atbalsts un kas tieši mums ir nepieciešams, kā arī vissvarīgāko – kā šie ceļojumi ietekmē manu sievu emocionāli un fiziski. Tāpat kā ar jebkuru atpūtas un veselības atgūšanas veidu, arī šajā gadījumā īsie ceļojumi palīdzēja palielināt manas sievas izturību un ļāva man apgūt, kā mums abiem samazināt stresa līmeni.
Apmēram divus gadus pēc insulta mēs sākām savus pirmos dienas izbraucienus, pamazām palielinot to ilgumu. Sākotnēji stundu ilgs brauciens ar automašīnu manu sievu varēja nogurdināt tik ļoti, ka viņai vairs nebija enerģijas atlikušajai dienai. Tomēr pēc vairākiem braucieniem un paralēli notiekošo terapiju viņa spēja izturēt trīs un vairāk stundas. Pēc tam sekoja pāris ceļojumi ar vienas nakts nakšņošanu un brīvdienu izbraucieni, kas prasīja pamatīgāku plānošanu, lai nodrošinātu atbilstošu naktsmītni, kā arī gatavību tikt galā ar tādām nakšņošanas problēmām kā labierīcības un duša.
Pagājušā gada decembrī mēs devāmies nedēļu garā ceļojumā pa valsti, ietverot piecu stundu garu lidojumu. Tas bija lēciens nezināmajā un pārbaudījums mūsu izturībai un spējai rīkoties sarežģītās situācijās. Visbeidzot, nostiprinājuši mūsu pārliecību par sevi, mēs varējām doties nedēļas ceļojumā uz Havaju salām, lai nosvinētu Dž. vecmāmiņas 100. dzimšanas dienu. Ceļojums ietvēra 10 stundu ilgu lidojumu un īsu pārsēšanos.
Ņemot vērā mūsu lielo ceļojumu pieredzi, šeit ir mani galvenie padomi, kā sagatavoties ceļošanai kopā ar mīļoto cilvēku, kuram ir hroniska slimība.
Veltiet laiku rūpīgai ceļojuma izplānošanai, iekams veicat rezervācijas un saskaņojat ceļojuma plānu ar draugiem un ģimeni. Rezultātā gūsiet patīkamāku un cenu ziņā pieņemamāku pieredzi.
Kontrolsaraksts ir jūsu uzticamākais draugs. Rūpīgi izvērtējiet savu galamērķi un pajautājiet sev:
Vienā no nesenajiem ceļojumiem mēs apmetāmies netālu no mūsu ģimenes. Tāpēc es pasūtīju vienreizlietojamos priekšmetus, kas mums parasti ceļojumos ir nepieciešami, un jau iepriekš nosūtīju tos uz galamērķi. Attiecīgi mums nevajadzēja tos pārvadāt. Ja jūsu ceļojumu plāno aģents vai cits ģimenes loceklis, pārliecinieties, vai viņi izprot visas jūsu prasības attiecībā uz vides pieejamību, zālēm, mobilitāti un medicīnisko atbalstu.
Tā kā mūsu ceļojumus galvenokārt plānoju es, esmu secinājis, ka telefona zvani ir labākais veids, kā uzzināt informāciju par mums pieejamajām telpām un pakalpojumiem. Ja ir kādas šaubas, zvaniet pakalpojumu sniedzējiem! Reiz es piezvanīju vietējai lidostai un uzzināju, ka, ja uz automašīnas ir invaliditātes apliecība, ir iespēja savu mašīnu novietot īstermiņa autostāvvietā termināļa tuvumā, maksājot pēc ilgtermiņa autostāvvietas tarifa.
Rezervāciju veikšana, kad Jūsu tuvinieka stāvoklis prasa īpašu uzmanību un rūpes, var būt viens no grūtākajiem uzdevumiem. Mūsu gadījumā bija nepieciešams ļoti rūpīgi un detalizēti izplānot katru ceļojuma aspektu, pakārtojot visu tam, ka mana sieva ir ratiņkrēslā un pati nespēj pārvietoties. Tas ietvēra arī tādus aspektus, kā nokļūšana lidostā, nokļūšana līdz iekāpšanas terminālim, iekļūšana lidmašīnā utt.
Arī piemērotu viesnīcu atrašana dažkārt var būt diezgan izaicinošs uzdevums. Jēdziens „piemērots” ne vienmēr un ne visur tiek saprasts vienādi. Šīs neskaidrības dēļ es vairs neveicu viesnīcu rezervēšanu tiešsaistē vai, izmantojot starptautiskos rezervācijas numurus. Telefona zvans uz viesnīcu ir nepieciešams, lai pārliecinātos, ka „piemērots” nozīmē vannas istabu, kurā var iekļūt, iebraucot ar ratiņkrēslu, kā arī dušā ir dušas sēdeklis.
Pat gultas augstums var būt problēma. Reiz mēs palikām viesnīcā, kuras numurs kopumā bija piemērots, bet tajā esošā gulta bija tik augsta, ka pat cilvēkam bez veselības problēmām būtu grūti tajā tikt.
Pirms ceļojuma izpētiet restorānus, izklaides un citas vietas, ko vēlaties apmeklēt, lai ceļojuma laikā mazinātu nemieru un ietaupītu laiku. Restorāniem ne vienmēr ir piemērotas ieejas vai tualetes telpas, un pat tad, ja viņi to nodrošina, var būt nepieciešams pārplānot un mainīt galdiņu izvietojumu telpā, lai būtu iespēja piekļūt pie jūsu galdiņa.
Lai arī mūsdienu pasaule kļūst arvien digitalizētāka, dokumenti papīra formātā arvien ir labākais rezerves variants. Es iesaku izdrukāt iekāpšanas kartes un, ja iespējams, ņemt līdzi arī recepšu kopijas. Man ir sagatavota arī maka izmēra kartīte, kurā ir norādīts manas sievas pilnais vārds, uzvārds, kontaktinformācija ārkārtas situācijas gadījumā, zāļu saraksts, kā arī viņas medicīniskā personāla kontaktinformācija. Vienmēr pārliecinieties, vai jums ir atbilstošas pases, autovadītāja apliecība, invaliditātes apliecība, medicīniskās apdrošināšanas karte un informācija lidostas drošības dienestam, ja uz zālēm vai medicīniskajām ierīcēm attiecas noteikti izņēmumi.
Ļoti būtiski ir noskaidrot no aviokompānijas un viesnīcas par labākajiem evakuācijas ceļiem ārkārtas situācijas gadījumā. Mūsu pirmajā naktī daudzstāvu viesnīcas 4.stāvā atskanēja ugunsgrēka trauksmes signāls.
Publiskajos viesnīcas paziņojumos tika teikts, ka ēka ir jāpamet, izmantojot kāpnes, nevis liftu. Es nebiju pārliecināts, kā man rīkoties, un trauksmes laikā nespēju sazināties ar reģistratūru. Par laimi drīz pēc tam tika paziņots, ka viss ir kārtībā, un mums nevajadzēja evakuēties. Vēlāk es vērsos reģistratūrā un vaicāju, ko man vajadzētu darīt tādā situācijā, un viņi ieteica, ka ugunsgrēka trauksmes laikā centrālais dienesta lifts turpina darboties, un, evakuējoties man būtu jaizmanto tas.
Lidmašīnā es pajautāju stjuartei, ko mums vajadzētu darīt ārkārtas situācijā. Viņa man atklāja, ka stjuarti ir informēti, kurās vietās atrodas personas ar īpašām vajadzībām, kā arī ir apmācīti, lai palīdzētu šīm personām tikt līdz izejām. Mana sieva ir augumā neliela, tāpēc viņas pārvietošana nesagādātu grūtības, bet es tomēr ieteiktu dabūt vietu pēc iespējas tuvāk izejai, lai mazinātu pieliekamās pūles šādās situācijās.
Ceļojot mēdz būt grūtības pat vislabākajos apstākļos. Savukārt ceļošana kopā ar kādu, kam nepieciešama īpaša palīdzība, var patiesi sarežģīt visu procesu. Tomēr, rīkojoties saprātīgi, kā arī nebaidoties lūgt palīdzību citiem cilvēkiem, ceļojums var izvērsties pietiekami baudāms.
Ja iespējams, palūdziet kādu doties ceļojumā kopā ar jums – radinieks, palīgs vai draugs var būt lielisks atbalsts ceļojuma laikā. Mana māsa mums pievienojās abos garajos ceļojumos, palīdzot ar loģistiku, pieskatot mūsu meitu, kā arī laiku pa laikam dodot man iespēju paņemt īsas pauzes, lai varu veltīt laiku sev.
Es vienmēr pārliecinos, lai tie cilvēki, kurus apmeklējam, ir lietas kursā par manas sievas vajadzībām. Nekad nepieņemiet par pašsaprotamu, ka cilvēki automātiski zinās, kā jums palīdzēt. Tāpat nebaidieties veltīt laiku tikai sev un neliegt sev brīvu brīdi, kad tas ir nepieciešams. Brīžos, kad jūtos pārslogots ar kādām noteiktām darbībām, es dodos atpakaļ uz viesnīcu. Galu galā vissvarīgākā ir jūsu un jūsu mīļotā cilvēka labklājība.
Visbeidzot, veltiet laiku sev un palutiniet sevi. Centieties būt šeit un tagad, izdzīvot šo brīdi un novērtēt iegūto pieredzi. Ļaujiet citiem jūs atbalstīt. Izmantojiet ikvienu jums pieejamo pakalpojumu un piemērotās atlaides. Atgādiniet sev, ka šī ir iespēja pierādīt, ka jūsu dzīve nav apstājusies, un jūs joprojām varat piedzīvot neaizmirstamus notikumus. Drošus ceļojumus!
NPS-LV-NP-00056