20 gadi
Es cenšos līdzsvarot dzīvi ar migrēnu un strādājošas mammas pienākumus. Tas ne vienmēr ir viegli, taču es esmu tik laimīga un pateicīga, ka man ir brīnišķīgs vīrs, kurš mani saprot un atbalsta šajā ceļā. Man ir arī daži ļoti atbalstoši draugi un darba kolēģi, kuri ir sākuši saprast, ko nozīmē dzīve ar hroniskām sāpēm un kā tās var ietekmēt manu darba un sociālo dzīvi.
Es priecājos, ka varu šeit dokumentēt savu dzīvi ar migrēnu, jo, manuprāt, mēs mācāmies, tikai daloties pieredzē. Man šķiet, ka ļoti svarīgi ir arī uzzināt par citiem cilvēkiem, kuriem, iespējams, ir līdzīgi simptomi, jo hroniskas slimības gadījumā var pārņemt vientulības sajūta un šķist, ka neviens jūs nesaprot un nespēj iztēloties, kā jūs jūtaties.
Es slimoju ar migrēnu gandrīz 20 gadus. Epizodiskas migrēnas lēkmes man sāka parādīties drīz pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas saistībā ar hormonālām pārmaiņām. Migrēnas lēkmes hroniskas kļuva tikai apmēram 30 gadu vecumā. Tad man galvassāpes bija gandrīz katru dienu, apmēram 20–30 dienas mēnesī.
Tolaik mani nosūtīja pie galvassāpju speciālista un noteica pareizu diagnozi. Diagnozes noteikšana man sniedza lielu atvieglojumu, jo biju nogurusi no dzīves ar hroniskām sāpēm un sastapšanās ar cilvēkiem, kuri neizprot migrēnas sekas un ietekmi.
NPS-LV-NP-00027 2021. gada aprīlis