Pārskats

Tagad viņa vairāk strādā mājās, nodarbojas ar rokdarbiem, piemēram, adīšanu, šūšanu un izšūšanu krustdūrienā. Viņa ir arī aizrautīga galda spēļu spēlētāja, lepna par savām zināšanām, mīl gatavot un rakstīt. Viņa dzīvo kopā ar vīru un ir divu kaķu saimniece.

Atskats vēsturē un situācijas apraksts

„Savā ziņā es uzskatu, ka man paveicās, jo migrēna mani piemeklēja tikai 29 gadu vecumā. Daudziem cilvēkiem šo slimību izraisa lielas hormonālās pārmaiņas, bet man tas bija intensīva stresa periods, kad ikviena darbība raisīja dusmas un satraukumu. Pēc dažiem mēnešiem, kad aptuveni reizi mēnesī man bija migrēnas lēkme (tajā brīdī es to nezināju), ģimenes ārsts man diagnosticēja migrēnu, taču saņemtā palīdzība bija minimāla, un provocējošo faktoru ietekme netika samazināta, tāpēc 18 mēnešu laikā pēc pirmās migrēnas lēkmes tā kļuva par hronisku slimību.

Es turpināju strādāt pilnas slodzes darbu tik ilgi, cik vien varēju, proti, vēl trīs gadus. Vēl divarpus gadus es strādāju nepilnas slodzes darbu. Taču šajā laikā bez sāpēm es nodzīvoju tikai 18 dienas un mana dzīve nepavisam nebija kvalitatīva, tāpēc nācās pieņemt gana grūtu lēmumu par darba pārtraukšanu. Ir pagājuši divi gadi, kopš es atteicos no savas karjeras, un mana dzīves kvalitāte ir kļuvusi daudz labāka, tomēr migrēna man bieži atgādina, ka man vienlaikus nevar būt gan karjera, gan laba dzīves kvalitāte.